Ziemassvētki ir patīkama satraukuma pilns laiks kā lieliem, tā maziem. Neatņemama Ziemassvētku tradīcija ir pantiņu skaitīšana un dāvanu saņemšana. Kurš gan nezina dzejolīti par pīrāgu, kuram apdega abi gali. Ir dažādas svētku dzejolīšu apgūšanas iespējas – neskaitot skolu, radus un draugus, pantiņus var atrast internetā. Galvenokārt, tiek izmantots interneta meklētājs un dažādas speciālas apsveikumu un dzejolīšu publicēšanas vietnes, kur var būt atrodamas pat Ziemassvētku anekdotes. Tā ir kā virtuāla grāmatiņa mūsu kabatā. Pēc īstā pantiņa noskaitīšanas, iestājas vakara gaidītākā daļa – dāvanas saņemšana, par kuru īstu sajūsmu vienmēr izrāda bērni.

MAZI NIECIŅI VAI LIELAS DĀVANAS – KO DĀVINĀT CITIEM ZIEMASSVĒTKOS

Ziemassvētku novēlējumi, gaišas domas un laba veselība ir labākais ko gribēt priekš otra cilvēka. Šāda veida jauki vārdi sniedz pozitīvas izjūtas un emocijas, kas ir viens no galvenajiem šo svētku mērķiem. Interesanti, ka tieši siltākie un mīļākie gada svētki ir pašā ziemas vidū, taču tas jau no seniem laikiem neattur no dažādu Ziemassvētku tradīciju piekopšanas un spēļu spēlēšanas. Daudzi uzskata, ka Ziemassvētki ir kļuvuši pārāk komerciāli un galvenais uzsvars tiek likts uz lieliem pārdošanas apmēriem, taču tā nebūt nav, jo siltas domas un gaiša pieredze ir tas, kas sniedz lielāko prieku. Dāvanām nav jābūt lielām, bet ar nozīmi! Noteikti cilvēki novērtēs pat mazus nieciņus. Ziemassvētku klusais laiks ir lielisks brīdis, lai otram dāvinātu arī labus vārdus.

KĀ ZIEMASSVĒTKUS SVIN CITUR?

Ziemassvētkus daudzviet pasaulē mēdz svinēt atšķirīgi kā pieņemts pie mums. Ne tikai tradīcijas, bet arī svētku laiks mēdz variēt ne tikai pa dienām, bet pat pa mēnešiem, piemēram, pareizticīgo ziemassvētki tiek svinēti 7.janvārī. Kad 15.gadsimtā baznīca mainīja kalendāru, Austrumu baznīca izvēlējās pieturēties pie Juliāna kalendāra tradīcijām. Ziemassvētku gaidīšanas laiks daudziem asociējas arī ar gavēni, turklāt, ar vien biežāk arī Latvijā varam novērot citām valstīm tradicionālas paražas, ko piekopj Ziemassvētku laikā. Svētku pavadīšanas galveno lomu tas nemaina, jo tā joprojām ir kopā būšana un lielisku emociju gūšana ar sev tuvākajiem. Arī Latvijā cilvēki izvēlas dažādas svētku gaidīšanas un pavadīšanas tradīcijas.