Visu pievadkomunikāciju izbūvēšana no jauna vai tehniskais stāvoklis jau esošajām, ir viena no galvenajām lietām ar ko jātiek skaidrībā plānojot jauna mājokļa celtniecību vai esošā kapitālo renovāciju. Ņemot vērā to, ka visas komunikācijas sākot ar kanalizāciju un beidzot ar elektrību, tiek ieraktas zemē, tad par to funkcionētspēju ir jāpārliecinās laikus, lai pēcāk nerastos lieki izdevumi un problēmas.

Bez kanalizācijas un notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas, nav iedomājams neviens mājoklis. Veidu kā novadīt notekūdeņus, netrūkst, atliek vien izvēlēties piemērotāko.

Uzzināt vairāk – bio kanalizācija!

KĀDA ATŠĶIRĪBA SEPTIĶIM NO BIOLOĢISKĀS KANALIZĀCIJAS IEKĀRTAS?
Ir trīs dažādi notekūdeņu novades veidi – pieslēgšanās centrālajai pilsētas kanalizācijai; ja šāda iespēja nav, tad ir opcija ierīko bioloģisko attīrīšanas iekārtu vai arī septiķi. Visdaudzfunkcionālākā ir bioloģiskā attīrīšanas iekārta. Pārstrādāto tehnisko ūdeni ir iespējams izmantot dārza laistīšanā vai uzkopšanas darbos. Bioloģiskās attīrīšanas iekārtas darbojas, izmantojot elektrību, taču patēriņš ir pavisam neliels. Septiķa ierakšana zemē nozīmē divu vai trīs tvertņu uzstādīšanu, kurā ūdens tiek atdalīts no tā satura. Septiķa tīrīšana ir jāveic pāris reizes gadā un to dara asenizācijas pakalpojuma sniedzēji.

CIK BIEŽI UN KĀDĒĻ JĀTĪRA KANALIZĀCIJAS SISTĒMA?
Pašvaldības noteikumi nosaka to, kādu attīrīšanas iekārtu ir iespējams izmantot. Pieslēgums pie pilsētas kanalizācijas, joprojām sanāk vienkāršākais, ja tuvākais vads ir 200 metru attālumā. Izmaksas nosaka dažādi faktori – nepieciešamo materiālu cena, darbs tiks veikts pašu spēkiem vai tiks algoti speciālisti un tamlīdzīgi. Ja pieslēgums vietējam kanalizācijas vadam nav iespējams, tad tālāk viss atkarīgs no gruntsūdeņiem, lai cik dīvaini tas nebūtu. Neliela izmēra privātmājā vai vasarnīcā kā risinājumu var apsvērt septiķi, kas periodiski ir jāizsūknē, lai nepiesārņotu dabu. Otra opcija ir bio attīrīšanas iekārtas jeb biokanalizācija, kas ir labs risinājums lielām saimēm un platībām, jo patērētā ūdens apjoms tiek filtrēts ar baktēriju palīdzību un pēcāk izmantojams atkārtoti, tie gan ne pārtikā, bet, piemēram, puķu laistīšanā.