Neliels krūms ar spilgti oranžīgiem augļiem – smiltsērkšķi jeb zelta koks. Šī auga dzimtene bija Mongolija, Ķīna un Krievija. Taču šobrīd smiltsērkšķi ir izplatīti visā pasaulē. Smiltsērkšķu augi nav ļoti prasīgi. Interesants apstāklis, ka pat smiltsērkšķu audzēšana var būt realizēta kā smilšainās augsnēs vai oļos, gan arī ūdenstilpju krastos. Smiltsērkšķu augi ļoti labi aug pat kalnos, pat vairāk nekā divi tūkstoši m augstumā virs jūras līmeņa. Tādēļ, ka smiltsērkšķis tomēr ir ērkšķains krūms, tieši šo stāda piemēram, kā dzīvžogus, kā arī grāvju vai nogāžu nostiprināšanai. Vēl arī smiltsērkšķu ogas tiek aktīvi šeit izmantotas tradicionālajā medicīnā un ēdienu pagatavošanā, tās ir ieguvušas tik ļoti lielu cilvēku mīlestību ar to bagāto sastāvu, kā arī neparastu specifisko garšu.

Kas tad ir smiltsērkšķu sastāvdaļās?

Smiltsērkšķu ogas tiek klasificētas kā multivitamīni. Tās satur sevī dažādus provitamīnus A( līdz pat 10,9 mg%) un vitamīnus (C, E, K, visus B grupas vitamīnus uc.). Smiltsērkšķis satur pat 3-6% cukuru (fruktoze vai glikoze), organiskās skābes (līdz 2,5%) – ābolu un vīnskābi uc., Dzeltenās krāsvielas kvercetīnu, miecvielas, eļļu, kuras ogu mīkstumā ir 9%, pie tam sēklās 12%.
Lapās un mizā tika atrasts alkaloīds hipofēns (līdz 0,4%), askorbīnskābe un pat līdz 10 dažādiem tanīniem, taču auga mizā – līdz 3% atšķirīga sastāva taukainas eļļas.
Smiltsērkšķu ogas uzkrāj taukvielu, kura sastāv no triacilglicerīniem ar piesātinātām vai nepiesātinātām taukskābēm, starp tām dominē mononepiesātinātās skābes; organiskās skābes, pektīns, miecvielas, flavonoīdi, nikotīna skābe un folija skābe, makro un mikro elementi (bors, dzelzs, cinks, varš, mangāns, kālijs, kalcijs), cukuri un daži augu antibiotiku varianti.
Pati smiltsērkšķu eļļa no augļa mīkstuma tad ir koši oranžā krāsā, no sēklām – dzeltenīgs, pie tam to sastāvs mazliet ir atšķirīgs viens no otra. Eļļa no ogām satur līdz pat 0,350% karotīna un vēl karotinoīdus, tiamīnu, salīdzinoši milzīgu daudzumu (0,165%) tokoferola un vēl būtisku daudzuma vitamīna F, kas tad regulē ādas vielmaiņu.

Smiltsērkšķi jeb zelta koks – kurā vietā īsti tos var izmēģināt?

Interesanti, ka tieši smiltsērkšķu ogas var teikt, ka netiek izmantotas svaigas. Tomēr, pārstrādātas, piemēram, kā smiltsērkšķu sula, ievārījums, marmelādes veidā, tiek pielietots ļoti daudz, pie tam cena nav ļoti augsta. Tiek izlaista diezgan lietderīga smiltsērkšķu tēja, kuras pamatā ir paši smiltsērkšķi kopā ar tā novārījumiem.
Smiltsērkšķi jeb zelta koks ir vēl noderīgi gripas un saaukstēšanās laikā, jo uzlabo imūnsistēmu, novērš sirds slimības, ārstē gastrītu, ginekoloģiskas slimības. Smiltsērkšķi noder, priekš tam, lai savestu kārtībā gremošanu, vielmaiņu, novērstu acu iekaisumu, izvadītu toksīnus, atmiņas uzlabošanai un stiprinātu nervu sistēmu.
Sievietēm pašas smiltsērkšķu ogas ir īpaši lietderīgas, tā kā tās sniedz iespēju glābt jaunību, normalizēt hormonus kā arī palīdzēt saglabāt reproduktīvās sistēmas veselību. Regulāra augļu lietošana sniedz iespēju novērst dzemdes iekaisuma patoloģiju parādīšanos.
Smiltsērkšķu augi labi ietekmē vīrieša veselību. Tās pasargā organismu tiešām no priekšlaicīga vecuma, cīnās ar vecuma saistītām izmaiņām prostatas dziedzeros.
Turklāt onlainā jau ir receptes par to, kādā veidā realizējama smiltsērkšķu sulas pagatavošana mājas apstākļos un daudzas citas, vai Jūs variet pasūtīt arī gatavu produktu.